Par Itālijas valodām

Nevis par itāliešu valodu, bet par Itālijas valodām. Daudzskaitlī - būtu neprātīgi ignorēt Itālijas dialektu nozīmību! Teorētiski es to jau zināju sen, bet tikai tagad, dzīvodama Itālijā, es par to pārliecinos "uz savas ādas".
Ikdienā vietējais (manā gadījumā - abruciešu) dialekts nerada nekādas problēmas, tikai dažreiz gadās piedzejot klāt tās frāzes, kuras nav izdevies saprast. Turklāt, jo ilgāk te dzīvoju, jo retāk tas gadās. Patiesībā izlokšņu un dialektu bagātība man ir devusi personisku labumu - bieži vien itāļi neapjēdz, ka es esmu ārzemniece, jo mana izruna vienkārši atšķiras no vietējās izrunas, tāpēc, itāļuprāt, es vienkārši nāku no kāda cita Itālijas reģiona!
 Tomēr pavisam nesen vietējais dialekts atkal lika sevi pamanīt. Februāra beigās devos uz teātra izrādi, kas solījās būt ļoti interesanta - balstīta uz vēstulēm, kuras emigrējušie itāļu vīri 2.Pasaules kara laikā rakstīja savām, Itālijā palikušajām sievām. Tikai biju palaidusi garām faktu, ka izrāde nav itāliešu, bet gan abruciešu valodā. To es atklāju mirkli pirms izrādes sākuma, tomēr uzskatīju, ka mani bijusi pietiekami liela prakse, lai spētu izrādi saprast. Ārzemnieka pārrēķināšanās - dialekta spēku biju novērtējusi par zemu! Tik jocīgi sen nebiju jutusies - cilvēki man apkārt aumaļām smejas, un es nesaprotu ne vārda! Nevienu pašu vārdiņu! Stundu gara monoizrāde, kuras galvenais elements, protams, ir teksts!
Tā sēdēju un mēģināju izsapņot, par ko visi var tā smieties, līdz pamanīju, ka blakus sēdošais itālis - simtprocentīgs abrucietis - arī nesmejas. Kāpēc nesmejas? Jo nesaprot! Kā tad latviešu meitene var cerēt saprast to, ko pats abrucietis nesaprot!?

" L'Abruzzese Per Tutti " interesentiem! :)

Lūk, tā - Itālijas valodu bagātība turpina pārsteigt. Un turpina pārsteigt arī tas, ka itāļi no dažādiem Itālijas reģioniem man turpina stāstīt, ka arī es savā itāliešu izrunā jau esmu pārņēmusi vietējās valodas elementus! Ilgi par to domāju, taču joprojām neesmu pārliecināta, vai mani tas iepriecina.

P.S. - Lai gan jau trešo gadu studēju valodu nozarē, tikai pēdējā gada laikā esmu sapratusi, ka man tiešām ir interese par valodām. Taču tās ir labas ziņas - būtu diezgan traģiski, ja pēc nepilnu 3 gadu mocīšanās universitātē es pēkšņi atskārstu, ka tas man galīgi neinteresē, vai ne!?